Laivu ekskursija pa Zemgales pilīm: “Barona Mantojums”, 16. aprīlī

Apraksts

Aprīļa sākums ir laiks, kad krasta ainavu vēl neaizsedz plaukstoši koku zari, un saulainākās vietās uzziedējušās zilās vizbulītes var saskatīt pat no laivas. Mēmele un Lielupe plānotajā ekspedīcijas posmā pārsteigs ar klinšainiem krastiem un akmeņainām straujtecēm.

Ekspedīcija notiks fotoorientēšanās formātā. Būs arī jāatbild uz dažiem jautājumiem, atbildes uz kuriem varēs uzzināt apmeklējot norādītos objektus. Laika kontroles nav. Par katru izpildītu kontrolpunktu laivas ekipāža saņem 10 punktus. Par paviršāk izpildītu – mazāk. Bildes un atbildes jāuzrāda brauciena noslēgumā. Viscentīgākie saņem pārsteiguma balvu.

Un te foto orientēšanās lapa, lai var apdomāties jau iepriekš:

Barona Mantojums, foto lapa

Dalībniekus sagaidīs 7 dažādas kondīcijas pilis un muižas. Populārākās no tām ir Bauska un Rundāle. Bet būs arī – Bornsmindes pils, Mākslīgās pilsdrupas, Mazmežotne, Saulaine (Kaucminde) un Mežotnes pils. Tāpat distance priecēs ar 3 pamanāmiem pilskalniem un vairākām neparastām industriālām būvēm.

Barona Mantojuma ekspedīcijas karte ar apmeklējamiem objektiem.
Barona Mantojuma ekspedīcijas maršruts ar apmeklējamiem objektiem. Resurss: Balticmaps.eu

Kopā paredzēts veikt 11,3 km ar laivām un 6 km ar kājām. Kas gribēs atpūsties nevis doties kārtējā kāju posmā, varēs palikt krastā pie laivām un vērot dabu.

Bilžu galerija

Apvidus pavasarī (2009. gada aprīlis, 2012. gada maijs)

IMG_6915 IMG_6928 IMG_6933 IMG_6943 IMG_6958 IMG_7005 IMG_7006 IMG_7033 IMG_7068


Sākam Bauskā pie tilta pār Mēmeli

[map style=”width: auto; height:300px; margin:20px 0px 20px 0px; border: 3px solid #F7CBBC;” marker=”yes” lat=”56.410481″ lon=”24.178982″ traffic=”yes” pano=”yes”]


Pasākuma plāns:

  • Līdz 11:00 ierašanās Bauskā nedaudz lejpus Mēmeles tiltam. Kartes saite: šeit
  • Līdz 11:45 automāšīnu pārdzīšana uz finišu pie Mežotnes pilskalna.
  • 12:00 laivu brauciena sākums.
  • Pa vidam būs vairāki īsi pārgājieni kājām līdz apskates objektiem. Kas vēlēsies atpūsties, varēs palikt krastā pie laivām.
  • Pa vidam taisīsim kādu pusdienu pauzi ar desu cepšanu.
  • 16:00 – 16:30 Finišs Mežotnes pilskalnā.

Dalība pasākumā un laivas

  • Piedāvājam 3 vietīgas kanoe laivas.
  • Nomas maksa par laivu ar piegādi maršrutā ir 25 eur.
  • Dalība ekspedīcijā ar savu laivu – 5 eur no laivas.
  • Papildizmaksas var veidot Bauskas pils vēstures ekspozīcijas apkate (2 eur)
    un Mazmežotnes muižas dabas takas apmeklējums (2 eur), ja būs tāda vēlēšanās.
  • Piedalīties pasākumā var jebkurš interesents, taču vismaz vienam no laivas ekipāžas ir jābūt pilngadīgam.

Pieteikšanās dalībai

Bauskas – Mežotnes braucienā visas laivas jau ir aizņemtas!

  • Dalību piesakāma pa tālruni: t. 26761807 (Atis)
  • Vai rakstot e-pastu: atis.luguzs@gmail.com
  • Vai aizpildot pieteikuma formu:

Atvērt/aizvērt pieteikuma formu

[contact-form-7 404 "Not Found"]

Pieteiktie dalībnieki

Lai tikko pieteiktā komanda būtu redzama sarakstā lūdzu


Papildinformācija

Atis Luguzs
Tel. +371 26761807
e-pasts: atis.luguzs@gmail.com

Stāsti

Bauskas apkārtnes pilis un muižas

Rundāles pils

Mazāka dabā, kā bildēs. Bet vismaz ietilpst visa kadrā 🙂

Rundāles pilsKurzemes un Zemgales hercogs Ernests Johans Bīrons Rundāles muižu iegādājās 1735. gadā. Tās teritorijā jau atradās viduslaiku pils, kura tika nojaukta, lai tās vietā uzceltu pašreizējo Rundāles pili. Ēku, pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta, sāka celt 1736. gada 24. maijā. 1740. gadā hercogs kļuva par Krievijas reģentu, taču drīz tika gāzts un izsūtīts uz Sibīriju, rezultātā būvdarbi tika pārtraukti un atsākās tikai pēc hercoga atgriešanās no trimdas 1762. gadā. Būvdarbi tika pabeigti 1768. gadā.

http://rundale.net


Kaucmindes (Saulaines) pils

Kaucmindes pirmsākumi tiek saistīti ar 1469. gadu, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengdens – Osthofs izlēņojis Andreasam Ksaveram zemes gabalu, kas atrodas pašreizējās muižas zemēs. 1527. gadā mestrs Volters fon Pletenbergs izlēņoja vēlākās Kauces muižas zemes gabalu, kas saukts Ibittenland, Tomasam Benekenam. 17. gadsimtā Kaucminde pievienota Īslīcei un līdz 18. gadsimta beigām šiem īpašumiem pievienoja Ezeres, Dzirkalnes un Jauno muižu. No 16. gadsimta sākuma līdz 1753. gadam Kaucmindes un pārējo muižu īpašnieki bija fon Šultes dzimta. 1753. gadā Īslīci un Kaucmindi nopirka E. J. fon Šepings. 18. gadsimta vidū viņa meita apprecējās ar Krievijas armijas majoru baronu Pēteri fon der Pālenu un līdz 1920. gadam muiža bija fon Pālena dzimtas īpašums. Pils kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta S. Jensena projekta. Laidars un kalpotāju ēkas uzbūvētas kompleksa vienā malā pie ceļa.

Kaucmindes (Saulaines) muižas pilsKaucmindes pils Saulainē ir nozīmīgs agrīnā klasicisma un baroka arhitektūras piemineklis. Kaucmindes muižas tagadējā apbūve veidota laikā no 18. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta sākumam. Muižas kungu māja būvēta 1800. gadā. Ap pili Kauča upītes krastos izveidots plašs ainavu parks. Līdz pils degšanai 1905. gadā abi sānu korpusi bijuši atsevišķas vienstāvu ēkas. No 1909. līdz 1912. gadam pēc L.Reinīra projekta veikta pārbūve, ēkas apvienojot vienotā puslokā un izbūvējot caurbrauktuves starp ēkām. No 1923. gada līdz 1943. gadam Kaucmindes pilī darbojās Latvijā slavenākā mājturības skola. Tur galvenokārt saimnieku meitas mācījās rokdarbus, virtuves un galda kultūru, lopkopības, dārzkopības un pat zemkopības vadīšanu. Pili ieskauj divi dārzi: viens regulārais dārzs, ko veidojis dārznieks K. Savickis 1780. gados, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots laika posmā no 19. gadsimta sākuma līdz 19. gadsimta vidum un aptver Kauces upītes gravu.

1943. gadā Kaucmindes mājturības skolā tika ierīkota vācu armijas lazarete, un šo mācību iestādi pārcēla uz Nurmižiem, kur tā pastāvēja nepilnu gadu. No 1945. gada pili izmantoja Saulaines lauksaimniecības tehnikums. Mūsdienās pils apskatāma tikai no ārpuses, jo tā ir pamesta, neapsaimniekota un atrodas uz iznīcības robežas. Šī ir viena no skaistākajām Latvijas pilīm, kas lēnām sagaida nožēlojamas savas pastāvēšanas beigas.

Google: Kaucmindes (Saulaines) muižas pils 


Bauskas pils

Bauskas Pils - skats no Mēmeles aprīļa sākumā
Bauskas Pils – skats no Mēmeles aprīļa sākumā. Foto: Arne Lūsis, 2009

Bauskas pils celta Livonijas ordeņa mestra Heidenreiha Finkes fon Overberga valdīšanas laikā (1439–1450). Livonijas ordenis pili būvēja, lai nostiprinātu savu varu pār Zemgali, aizsargātu robežu ar Lietuvu un kontrolētu tirdzniecības ceļu no Lietuvas uz Rīgu. Bauskas pils bija ne vien nocietinājums, bet arī fogtijas (ordeņa valsts novada) centrs, no kura fogts kā amatpersona realizēja tiesas, policijas, finanšu un kara pārvaldes funkcijas.

Senākais dokuments, kurā pieminēta pils būvniecība, datēts ar 1443. gadu, bet pirmo reizi Livonijas ordeņpiļu sarakstā Bauskas pils minēta 1451. gadā. Galvenokārt tā kalpoja kā militāra aizsargbūve Livonijas dienvidu pierobežā, bet vienlaikus arī kā Bauskas fogtijas administratīvais centrs.

Vairāk par Bauskas pili lasi >> www.bauskaspils.lv


Mežotnes pils

Vairāk nekā pirms gadu tūkstoša Mežotne bija seno zemgaļu nocietinājuma vieta, bet Mežotnes muižas vēstures pirmsākumi meklējami hercoga Jēkaba laikā 17.gadsimta vidū. Vēlāk, 1795. gadā, Krievijas ķeizariene Katrīna II Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai, kura 1799.gadā piešķīra arī grāfienes titulu. 1797.gadā ķeizars Pāvils I muižu nodeva Līveniem dzimtīpašumā.

Mežotnes pils

Šarlote fon Līvena tagadējās Mežotnes pils ēkas celtniecību uzsāka 1797. gadā pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta. Pils celtniecību vadīja sakšu izcelsmes arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics. Celtniecības darbus pabeidza 1802. gadā. 1920. gadā agrārās reformas gaitā firsts Anatols Līvens Mežotnes pils īpašumu zaudēja. No 1921. gada līdz 1944. gadam pilī atradās lauksaimniecības skola. Otrā Pasaules kara cīņu gaitā pils ēkas daļēji sagrāva. No iznīcības pili 1958. gadā glāba Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas gādībā uzsāktie restaurācijas darbi. Pils atjaunošanu pabeidz 2001. gadā.

www.mezotnespils.lv


Bornsmindes muiža

Bornsmindes pilsViena no Bauskas apkārtnes muižām kuru cilvēki laika gaitā ir metodiski apgānījuši un atstājuši tumšām logu ailēm raugoties aizaugušā parkā.

Pirmais muižas īpašnieks bija Josts fon Heidens, kuram 1462. gadā to izlēņoja Livonijas ordeņa mestrsJ.O. fon Mengdens. No 15. gs. beigām līdz 1920. gadam muiža bija Šepingu dzimtas īpašumā un no 1499. līdz 1868. gadam to tiešā līnijā mantoja dēls no tēva. Ap 1763. gadu uzcelta jaunā kungu māja pašreizējā vietā – vienstāvīga mūra ēka baroka stilā. Laikā no 1805. līdz 1806. gadam to pārbūvēja pēc arhitekta Pjetro Pončini projekta vēlā klasicisma stilā un tā ieguva divstāvīgu apjomu. Parādes pagalma abās malās uzbūvēja kalpu ērbērģus, bet noslēgumā kūti un tālāk – staļļus. Ap 1880. gadu kungu māja tika vēlreiz pārbūvēta, iegūstot tolaik modē nākušo neogotisko izskatu un torni. 1962. gadā to pārbūvēja pēdējo reizi un ēka ieguva pašreizējo izskatu. 20. gadsimta 50. un 60. gados ēkā izvietotas Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma kopmītnes. No 1967. līdz 1992. gada vidum muižā bija tuberkulozes slimnīca. 1993. gada jūlijā Bornsmindes muiža nonāca Rundāles pagasta pašvaldības īpašumā, 2000. gadā privatizēta.

Google: Bornsmindes muiža


Jumpravmuižas mākslīgās pilsdrupas

Jumpravmuižas mākslīgās pilsdrupasPar vienu no neogotikas priekšvēstnešiem Latvijā kļuva mākslīgās pilsdrupas – jaunceltas drupu imitācijas, kuru galvenais uzdevums bija raisīt asociācijas ar bruņinieku patētiku un norādīt uz attiecīgās dzimtas seno izcelsmi. Latvijā par senākām mākslīgām pilsdrupām pieņemts uzskatīt mākslīgās pilsdrupas Jumpravmuižas parkā. Tās varētu būt celtas 18. gadsimta beigās, kas muižas īpašnieks Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs šeit ierīkoja ainavu parku.


Mazmežotnes muiža

1759.-1768.gads. Tā laika situāciju Mazmežotnē raksturo dokumenti par Mežotnes muižas inventarizāciju. Ēkas Mazmežotnē raksturotas kā vecas un daļēji sabrukušas. Dzīvojamās mājas pamati bijuši mūrēti no laukakmeņiem un ķieģeļiem, jumts bijis no dakstiņiem. Labības klētis bijušas celtas no tēstiem baļķiem ar salmu jumtiem. Arī kūtis, staļļi, šķūņi, rija un laidars bijušas no apaļiem baļķiem un salmu jumtiem. Pagalms bijis apņemts ar žagaru žogu.

Skats uz Kungu māju, 1930. gadu beigas. Attēls no: www,mazmezotne.lv
Skats uz Kungu māju, 1930. gadu beigas. Attēls no: www,mazmezotne.lv

No 18.gadsimta inventārija teksta var secināt, ka Mazmežotnes  pusmuižā apbūve eksistē jau vismaz no 17.gad-simta. 1759.gadā muižā kopumā uzskaitītas 14 celtnes. Raksturīgi, ka Mazmežotnes pusmuižā dominē saimnieciska rakstura apbūve. Arī dzīvojamās ēkas, šķiet, izmantotas kā saimniecības  pārraugu un kalpu mītnes vietas nebija domātas kungu vajadzībām.

Līdz mūsdienām neviena no 18.gadsimta inventārijos minētām ēkām nav saglabājusies.

19.gadsimta gaitā Mazmežotne ieguva rūpīgāku apbūvi nekā vairums šādu lauksaimniecisko ražotņu, jo to noteica ainava pretī Mežotnes pilij un parkam. 1795.gadā, kad Šarlote Līvena saņem Mežotni kā dāvanu no Krievijas imperatores Katrīnas II, tiek uzsākti plaši celtniecības darbi arī Mazmežotnes pusmuižā.

Mazmežotnes muiža pēdējos gados ir atjaunota un šobrīd ir viena no skaistākajām un arī dārgākajām svinību vietām Latvijā. Bet ir ļoti smuki 🙂

http://www.mazmezotne.lv/


Mežotnes apkārtnes pilskalni:

  • Mežotnes pilskalns
  • Vīna kalns – sens pilskalns, kur agrāk bijusi 5.-9.gs. kulta vieta un 13.gs. nocietināta krustnešu apmetne.

Vēsture un cilvēki

Šarlote fon Līvena

Šarlote Līvena bija Latvijas izcelsmes cariskās Krievijas armijā dienējuša ģenerālmajora Otto- Henriha fon Līvena (1726—1781) sieva.

Laulībā piedzima 5 bērni:

  • Kārlis (1767—1844)
  • Teodors (Fjodors, Фёдор; 1770—1796)
  • Kristofs (Христофор; 1774—1838)
  • Johans (Иван; 1775—1848)
  • Katrīna (Екатерина)

Taču pēc vīra nāves Šarlotes iztikas līdzekļi bija niecīgi, tāpēc pēc draugu ieteikuma viņa pārcēlās uz Pēterburgu un kļuva par galma dāmu.

No 1783.gada Šarlote fon Līvena  bija Krievijas ķeizarienes Katrīnas II mazbērnu guvernante. Atstājusi būtisku ietekmi ne tikai Pāvila I meitu audzināšanā, bet arī Pāvila I dēlu – Nikolaju I un lielkņazu Mihailu Pavloviču Romanovu.

Bijusi stingra rakstura, bet pateicoties viņas uzcītībai Pāvila I meitas tika uzskatītas par izglītotākajām princesēm Eiropā.

45 gadu laikā,  kuru Šarlote nokalpoja galmā, viņa bija iemantojusi pilnīgu cara ģimenes uzticību un tika saukta par “vecmāmiņu”.

Saņēmusi daudzus apbalvojumus:

  • 1794. gadā iecelta galma dāmas statusā (статс-дама) un apbalvota ar sv Katrīnas 1. pakāpes ordeni,
  • 1797. gadā saņēmusi īpašumus ar 1500 dzimtzemniekiem,
  • 1799. gadā Nikolaja I kronēšanas dienā iecelta Krievijas impērijas grāfa kārtā (ar mantošanas tiesībām),
  • 1801. gadā Aleksandra I kronēšanas sakarā apbalvota ar īpašu balvu – ar briljantiem un imperatora dzimtas prortetu izgreznotu rokassprādzi,
  • 1824. gadā – ar dārgakmeņiem un imperatora portretu rotātu kakla ķēdi, bet
  • 1826. gadā, Nikolaja I kronēšanas laikā iecelta Kreivijas impērijas kņaza kārtā (ar mantošanas tiesībām), kā arī ieguvusi tiesības lietot “viņas Gaišības” titulu (Светлости).

Par nopelniem bērnu audzināšanā Katrīna II viņai piešķīra bijušo Kurzemes hercogu Mežotnes muižu. Tajā viņa gan uzturējusies tikai vienu dienu.

Savu ietekmi ieguva pateicoties stingram un nosvērtam raksturam. Pēc liecinieku vārdiem, naktī, kad tika nogalināts cars Pāvils I un Romanovu cara dzimtas pārstāvji bija apjukuši un pārbijušies, Šarlote vienīgā nebija apjukusi- viņa saģērbusi cara bērnus, pieaicinājusi sev uzticamus apsargus un pārvedusi ģiemeni uz citu pili, tādējādi paglābjot tos no iespējamas izrēķināšanās.

Tai pašā laikā citi galma intriganti, kā kņazs P.V. Dolgorukovs, nenoliedzot viņas skaidro prātu un uzticību cara dzimtai, pārmeta viņai “bezprincipiālu kukuļņemšanu”- jo esot tik tuvu imperatoram, viņa saņēmusi neskaitāmus lūgumus par visdažādākajām tēmām, un protams, katrs lūgums tika pavadīts ar dārgām dāvanām.

Pēc viņas nāves Pēterburgā tika izsludinātas 3 dienu sēras. Apglabāta dzimtas kapos pie Mežotnes baznīcas

Par Līvenu dzimtas aizsācēju tiek uzskatīts Turaidas līvu vecākais un “gandrīz ķēniņš” (pēc katoļu tiesībām –quasi rex) -Kaupo.

Pēc lēņu grāmatām Līvenu sencis Gerardus Līvo 1269. gadā un viņa dēls (latīņu: filius Gerardi Lyvonis) Johannes 1292. gadā bija Rīgas arhibīskapa vasaļi.

Johana Līva (miris 1501. gadā) pēcteči bija vairāku Vidzemes dižciltīgo dzimtu (tai skaitā Līvenu) dibinātāji.

Savukārt Jirgena Līva pēcnācējiem Zviedru Vidzemes laikā Zviedrijas karaliene Kristīne I 1653. gadā piešķīra Zviedrijas baronu (brīvkungu) titulu, bet 1719. gadā karaliene Ulrika Eleonora Lielā Ziemeļu kara laikā grāfu titulu. Šis dzimtas zars (zviedru: Liewen) pārcēlās uz Zviedriju un pie tā piederēja vairāki zviedru karavadoņi.

Tās pašas dzimtas piederīgie bija arī vēlākie baroni un grāfi Ungerni-Šternbergi (vācu: Ungern-Sternberg).

Livonijas ordenis

Livonijas ordeņa bruņinieks uz zirga
Livonijas ordeņa bruņinieks uz zirga

Livonijas laika apģērba un aksesuāru bildes >> DELFI.LV

Grāmata: Воины средневековья. Рыцари креста, Квитковский Ю.В. (2003)
Grāmata: Воины средневековья. Рыцари креста, Квитковский Ю.В. (2003)

Lejuplādēt grāmatu: Grāmata par Livonijas ordeņa bruņiniekiem. PDF


..
, , , , , , , ,

4 thoughts on “Laivu ekskursija pa Zemgales pilīm: “Barona Mantojums”, 16. aprīlī

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *